Lielai daļai sabiedrības vārds „alkoholiķis” asociējas ar personu, kuru nepārprotami raksturo izskats un uzvedība, principā — sociāli nelabvēlīga persona, kas mēdz arī pārkāpt likumu, lai apmierinātu tieksmi pēc alkohola. Savukārt no medicīnas viedokļa par alkoholiķi uzskata personu, kas regulāri to lieto, neatkarīgi no sabiedriskā stāvokļa. Turklāt šī persona var lieliski izskatīties, strādāt labi atalgotu darbu, vadīt lielu uzņēmumu, izpildīt atbildīgus uzdevumus un radīt inovatīvas idejas. Lai arī nav konkrēta pētījuma un vienota viedokļa par to, kur ir šī robeža, ārsti un speciālisti arvien vairāk popularizē, ka jebkāda alkohola lietošana principā ir kaitīga veselībai un, ka to vajadzētu darīt maz un reti.
Alkohols ir reāla problēma Latvijā
Diemžēl atkarība no alkohola Latvijā ir kļuvusi par īstu un nopietnu sabiedrības problēmu, kas skar visu vecumu, dzimumu, profesiju un sociālo slāņu pārstāvjus. Pārmērīgi daudz alkohola lieto gan banku darbinieki, gan skolotāji, gan uzņēmumu vadītāji, gan bezdarbnieki, gan nepilngadīgie. Alkohola lietotāju profils ir ļoti plašs, un to nebūt nav iespējams ielikt stereotipa rāmjos. Protams, šajā kontekstā liela nozīme ir, piemēram, iespējamai iedzimtībai vai audzināšanai, ja bērns vienmēr ir redzējis, ka kāds no vecākiem vai abi regulāri lieto alkoholu. Šajā gadījumā agrāk vai vēlāk nākamā paaudze var sākt kopēt vecāku uzvedību.
„Vienmēr ir bijis aktuāls jautājums, kāpēc daudzi pārmērīgi lieto alkoholu un kāpēc Latvijā ir tik liels alkohola patēriņš uz vienu iedzīvotāju. Pētījums šajā jomā varētu būt ļoti komplicēts, vai arī sniegtu vispārīgu informāciju, kas ir skaidra jau no novērojumiem. Vispārinot — cilvēks domā, ka alkohols sniegs risinājumu viņa problēmai. Ļoti īsā laikā tas tā arī ir. Cilvēks var aizmirsties, bailes, satraukums un stress var mazināties. Tomēr, tiklīdz alkohola iedarbība ir beigusies, problēma turpina eksistēt, nekas nav mainījies. Drīzāk ir mainījies tikai uz slikto pusi — ir sabojātas attiecības ar tuviniekiem, ir zaudēts darbs, ir pasliktinājusies pašsajūta vai nodarīts kaitējums trešai personai…”
Vārds uzvārds, amats
Latvijai — sudrabs alkoholisko dzērienu patēriņa ziņā
Šis gan ir tas sudrabs, ar kuru Latvija diemžēl lepoties nevar. Saskaņā ar Pasaules Veselības organizācijas sniegto informāciju Latvija gandrīz ir kļuvusi par pasaules līderi alkoholisko dzērienu patēriņa ziņā uz vienu iedzīvotāju — 13,19 litri tīrā spirta gadā (2019. gada dati). Latviju apsteidz tikai Čehija ar 14,26 litriem.
Šis rādītājs ir būtiski audzis kopš 2009. gada, kad tas bija aptuveni 10 litru. Savukārt gandrīz visās citās valstīs alkohola patēriņš kopš 2009. gada ir samazinājies. Covid-19 pandēmijas laikā SKDS publicētie dati liecina, ka pandēmijas sākumā alkoholisko dzērienu patēriņa daudzums Latvijā nedaudz samazinājās (par 7,2 % 2020. gadā salīdzinājumā ar 2019. gada datiem). Savukārt pasaulē tas esot palielinājies par vidēji 21 %.
Zinātnieki un statistiķi sola, ka tuvākajās divās desmitgadēs tas varētu rezultēties ar augstāku mirstību no pārmērīgas alkohola lietošanas izraisītām sekām: vēža, dažādām sirds un asinsvadu slimībām, aknu cirozes u. c.
Kur ir robeža?
Ideālā situācijā nevienam nevajadzētu lietot nekādas apreibinošas vielas, jo to ietekmē mainās uzvedība, domāšana un emocijas. Tomēr mēs nedzīvojam ideālā pasaulē.
Dažādu pētījumu rezultāti liecina, ka tīri teorētiski vidēji 100 ml vīna vai aptuveni 370 ml viegla alus dienā varētu atstāt minimālu ietekmi uz veselību, būtiski nepaaugstinot risku saslimt ar vēzi, sirds un asinsvadu, kā arī citām slimībām. Tomēr šīs devas pārsniegšana būtiski paaugstina risku, īpaši tad, ja alkohols tiek kombinēts ar citiem kaitīgiem ieradumiem, piemēram, smēķēšanu vai narkotisko vielu lietošanu.
Statistikas dati parāda, ka Latvijas iedzīvotāji ievērojami pārsniedz šo robežu. Latvijas Veselības ministrija ir izstrādājusi Ministru kabineta rīkojumu Nr. 412 „Par Alkoholisko dzērienu patēriņa mazināšanas un alkoholisma ierobežošanas rīcības plānu 2020.–2022. gadam”, kurā izklāstīta gan pašreizējā situācija, gan tendences, gan seku mazināšanas plāns.
Salīdzinot alkohola patēriņu Latvijā ar daudzumu, kuru nevajadzētu pārsniegt, lai būtiski nekaitētu veselībai, ir skaidrs, ka atšķirība ir grandioza. Piemēram, 350 ml alus vai 150 ml vīna ir aptuveni 18 ml tīra spirta. Pārvēršot šo skaitli dzērienos, rezultāts ir ļoti iespaidīgs: katrs Latvijas iedzīvotājs, kas ir vecāks par 15 gadiem, gadā izdzer aptuveni 250 litrus alus vai 109 litrus vīna. Tas nozīmē, ka, ja kāds Latvijas iedzīvotājs vispār nelieto alkoholu, tad kāds cits izdzer pat 500 litrus alus vai 218 litrus vīna. Diezgan iespaidīgs alkoholisko dzērienu apjoms.
Īstermiņa rīcība un ilgtermiņa sekas
Pārmērīga alkohola lietošana ilgtermiņā atstāj negatīvas sekas uz principā visiem cilvēka dzīves aspektiem — veselību un izskatu (tostarp fizisko un mentālo veselību), attiecībām (ģimenē, ar draugiem, ar kolēģiem) un profesionālo darbību (tostarp izaugsmi un ienākumu līmeni). Īstermiņā neapdomātu rīcību dažkārt ir iespējams attaisnot, piedot un aizmirst, taču ilgtermiņā tā rada nopietnas problēmas saskarsmē ar citiem. Personas, kas regulāri un pārmērīgi lieto alkoholu, īstermiņā var neizjust negatīvu ietekmi uz savu veselību, savukārt ilgtermiņā tas lēni, bet pamatīgi rada nopietnu kaitējumu, samazinot ne tikai dzīves kvalitāti, bet arī ilgumu.
Pārmērīga alkohola lietošana ir valsts līmeņa problēma, kas skar principā visu sabiedrību kopumā, arī personas, kuras pašas alkoholu nemaz nelieto. Biežas un intensīvas alkohola lietošanas sekas rezultējas ar papildu slodzi medicīnas jomā — dažādu slimību ārstēšanu, no kā varētu izvairīties. Automobiļa vadīšana alkohola reibumā ir otrais biežākais ceļu satiksmes negadījumu iemesls, bet ģimenes konfliktos, kuros ir aizdomas par vardarbību, alkohols ir iesaistīts vairāk nekā 70 % gadījumu (Rīgas pašvaldības policijas dati).
Turklāt būtu jāskata arī dažādi citi pētījumi un statistikas dati, kas ir saistīti ar produktivitāti vai nolaidību darbā, sekmēm skolā (ģimenēs, kurās viens vai abi vecāki regulāri lieto alkoholu) u. c. Tādējādi ir iespējams secināt, ka alkohola lietošanas mazināšana varētu rezultēties ar daudzām pozitīvām pārmaiņām ne tikai katra indivīda un viņa tuvinieku dzīvē, bet arī sabiedrībā kopumā.
Kā identificēt pārmērīgu alkohola lietošanu?
Pasaules Veselības organizācija ir izveidojusi vienkāršu testu. Atbildiet uz 10 jautājumiem, lai uzzinātu, vai Jūsu alkohola lietošanas paradumi būtiski kaitē Jūsu veselībai.
Cik vienkārši ir samazināt alkohola patēriņu vai pārstāt to lietot
Principā nav vienas atbildes uz šo jautājumu, jo situācijas ir ļoti dažādas. Tas, protams, nav attaisnojums, lai turpinātu lietot alkoholu, ņemot vērā visus negatīvos aspektus, kas ir saistīti ar tā lietošanu.
Praktiskākais padoms, iespējams, ir vienkārši nedzert! Tomēr ir jāņem vērā, ka rūdītam alkoholiķim ir izveidojusies fiziska atkarība no alkohola. Līdz ar to, paliekot tai pašā vidē, nemainot rituālus, nemeklējot speciālistu palīdzību, „vienkārši nedzert” varētu būt diezgan grūti vai pat neiespējami. Arī alkoholiķa tuviniekiem tas ir jāapzinās. Tieši tādēļ daudzi, kas ir nonākuši krustcelēs un apzinās, ka tā turpināt vairs nevar, maina vidi jeb dodas uz atveseļošanās vai rehabilitācijas centru. Tāpat noteikti ir jāvēlas mainīt domāšanu un ikdienas rituālus — arī tam ir risinājums: anonīmo alkoholiķu biedrības, terapijas, koučings u. c., kas parasti tiek piedāvāts arī atveseļošanās centros. Kā sacījis Alberts Einšteins, „Nevienu problēmu nevar atrisināt ar tādu pašu domāšanu, kas to ir radījusi!”
„Sober way” pieeja situācijas uzlabošanai Latvijā
Atveseļošanās centrs „Sober way” personām, kuras vēlas izkļūt no apburtā loka — alkoholisma, piedāvā savu pieeju, kas ir balstīta uz vairākām efektīvām metodēm. Tās izmanto daudzi ievērojamākie rehabilitācijas centri pasaulē, kuru dibinātāji reiz paši ir bijuši atkarīgi no alkohola vai narkotikām un ir likuši lietā šīs metodes, lai cīnītos ar savu atkarību.
„Mēs vēlamies atveseļošanās centra klientiem piedāvāt efektīvus rīkus, ar kuru palīdzību viņi paši varēs kontrolēt savu rīcību, būtiski samazinot iespēju apslāpēt savas bailes, stresu vai uz mirkli izdzēst kādu problēmu ar pārmērīgu alkohola devu. Domas par alkohola lietošanu nāks, kairinātāji visapkārt būs, stresa un baiļu situācijas radīsies, tādēļ prasme identificēt kairinājumus un iemācīties uz tiem reaģēt, neizmantojot destruktīvus paņēmienus, vai iemācīties šos kairinājumus ignorēt būs labākā stratēģija, lai nepaslīdētu kāja. Jo, kā mēs zinām, ja atkarīgs cilvēks izdzer vienu glāzi, viņš pie tās visdrīzāk neapstāsies… Diemžēl…”
Comments