Bērnībā, lai gan biju aktīvs bērns un apmeklēju dažāda veida sporta aktivitātes, biju diezgan tukla un tāpēc pusaudža gados novērsos no citiem. Es atradu brīvību alkoholā. Tomēr es sāku dzert tik daudz, ka vairs nevarēju saglabāt šo brīvību un pārliecību par sevi, ko sākotnēji sniedza alkohols.

 

Kad iepazinos ar Jāni, zināju, ka viņš lieto alkoholu un narkotikas. Lai gan arvien biežāk lietojām apreibinošās vielas kopā, es nemanīju nekādus signālus savai atkarībai, jo viss apkārt joprojām bija mierīgs un apzināts – es dzīvoju kontrolētu dzīvi. Bija arī ilgāks skaidrības periods, kura laikā mēs apprecējāmies un radījām bērnus. Laikam ejot, es sāku lietot alkoholu arvien vairāk, līdz vienā brīdī attapos bez vīra, bez spēka parūpēties par sevi un bērniem, bez dzīves un savas identitātes. Tajā laikā dzēru daudz un vienlaikus apzinājos, ka vairs nevaru ar to tikt galā. Es vairs nevarēju dzert, bet  neredzēju arī iespēju dzīvot skaidrā. Un tomēr dienu no dienas būdama skaidrā un atrodoties blakus tiem, kas ir atveseļošanās ceļā, beidzot esmu sākusi dzīvot. Un es zinu, ka manā dzīvē izšķiroša nozīme ir nepārtrauktam atveseļošanās procesam.

 

Atveseļošanās centrs ir mana iespēja būt skaidrā, mana iespēja dalīties pieredzē ar citiem un iespēja veidot dzīvi, kādu vēlos!